| Jurismi |
| Tiesnesis apsūdzētajam:
- Kāpēc jūs nozagāt tos 3 miljonus?
- Es biju izsalcis... |
|
| Reģistrētiem lietotājiem |
|
| Sadaļas |
|
|
|
| Mūs atbalsta |
 |
|
 |
Juridiskās domas forums
| Temats |
| Par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2011-05-01 Par Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punkta atbilstību ..." |
| Zane Šmite, 16.11.2011. 17:21 |
Par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku, lai sniegtu likumdevējam iespēju pilnveidot apstrīdētajā normā ietverto tiesisko regulējumu, paredzot mehānismu, kas nepārsniegtu apstrīdētās normas leģitīmo mērķi un neaizskartu nodokļus maksājošo pretendentu tiesības, par piemērotāko risinājumu šajā lietā Satversmes tiesa uzskatīja normas atzīšanu par spēkā neesošu ar brīdi nākotnē. Satversmes tiesa nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012. gada 1. martā.
Tātad secināms, ka šobrīd minētā norma ir spēkā.
Savukārt, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā (http://www.iub.gov.lv/node/302...) ir ievietots skaidrojums par šī sprieduma piemērošanu. "Spriedumā nav tieši norādīts, kā norma piemērojama no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz 2012.gada 1.martam. Vienlaikus Sprieduma 22.1.punktā Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Eiropas Savienības tiesībām apstrīdētajā normā ietverto neatspēkojamo prezumpciju. Minētā iemesla dēļ, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un mazinātu pasūtītāju pieņemto lēmumu par kandidātu un pretendentu izslēgšanu, kuri pieņemti pamatojoties uz apstrīdēto tiesību normu, apstrīdēšanu Iepirkumu uzraudzības birojā, Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punkts uzskatāms par nepiemērojamu no Sprieduma spēkā stāšanās brīža, t.i., 3.novembra. Ievērojot, ka Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 7., 8. un 9.punktā ietvertie kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi ir satura ziņā līdzīgi apstrīdētajai tiesību normai, uz ko ir norādījusi Satversmes tiesa sprieduma 23.punktā, minētais attiecināms arī uz Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6., 7., 8. un 9.punktu."
Lūdzu Jūsu viedokli! |
|
|
|
| dipl.iur. Santa Melngaile, 17.11.2011. 15:57 |
Spriedums ir manuprāt ir atbilstošs Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļai, jo tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.
Pretendentam ir saprotams, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc tā likuma, kas bijis spēkā, gad attiecības radušās (izsludinot iepirkumu), grozījušās (saņemot piedāvājumu vai attiekumu) vai izbeigušās (noslēdzoties iepirkuma procedūrai)
2) Satversmes tiesa minējusi - gadījumā, ja kritēriju izvirzīšanas raksturs un piemērošanas kārtība neļauj pasūtītājam pārliecināties par konkrētā pretendenta nodokļu saistību izpildi un izslēgšanas pamatotību, tad likumdevējam ir jāizvēlas citi apstrīdētās normas leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi, piemēram, pretendents varētu iesniegt iepirkuma komisijai paskaidrojumus par salīdzinoši zemā darba ņēmēju atalgojuma iemesliem. |
|
| Zane Šmite, 21.11.2011. 09:01 |
| Nemēģinu atspēkot Satversmes tiesas spriedumu. Izbrīnu rada IUB skaidrojums, kura tiesisko pamatu neizprotu. |
|
|
|
| Aivars Bisenieks, 23.12.2011. 09:04 |
Pilnīgi pievienojos Zanei, ka apstrīdētā tiesību norma joprojām ir spēkā.
2011. gada 3. novembra Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2011-05-01, turpmāk Spriedums, manuprāt, ir korekts, t.sk. daļā par sprieduma spēkā stāšanos tas nav pārprotams (Sprieduma nolēmumu daļas 2. punkts), proti, Publisko iepirkumu likuma, turpmāk PIeL, 39. panta pirmās daļas 6. punktā noteiktā tiesību norma ir spēkā neesoša no 2012. gada 1. marta. Tam pamatojums atrodams Sprieduma Secinājumu daļas 24. punkta 6. rindkopā, kurā Satversmes tiesa atzinusi ka: Apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu ar sprieduma spēkā stāšanās brīdi vai atpakaļvērsta spēka piešķiršana spriedumam likumdevēja izraudzītā leģitīmā mērķa sasniegšanu padarītu neiespējamu. Līdz ar to šajā lietā piemērotākais risinājums ir normas atzīšana par spēkā neesošu ar konkrētu nākotnes brīdi, dodot likumdevējam laiku pilnveidot apstrīdētajā normā ietverto tiesisko regulējumu vai arī izvērtēt nepieciešamību vispār izslēgt apstrīdēto normu no Publisko iepirkumu likuma.
Iepirkumu uzraudzības birojs 14.11.2011. publicēja mājas lapā Skaidrojumu par Satversmes tiesas sprieduma piemērošanu, turpmāk Skaidrojums, kura saturs absolūti neatbilst Spiedumā nolemtajam, vēl vairāk, IUB mēģinājis uzņemties likumdevēja funkcijas. Pats galvenais, ka Skaidrojuma saturs ir pretrunā arī Satversmes tiesas likuma 32. panta trešās daļas noteikumiem, kura nosaka, ka tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi, taču tieši šajā lietā Satversmes tiesa ir lēmusi citādi- proti, noteikusi nākotnes brīdi- 2012. gada 1. martu. Tātad Skaidrojumam nevajadzētu radīt nekādas tiesiskas sekas, jo:
Skaidrojums nav normatīvais akts;
Skaidrojuma saturs neatbilst tiesiskās paļāvības principam un rada tiesisku haosu;
Satversmes tiesa uzdevusi likumdevējam noteiktajā termiņā pilnveidot apstrīdētajā normā ietverto tiesisko regulējumu;
Satversmes tiesa nav uzdevusi kādai iestādei vai augstākai iestādei nepiemērot konstitucionālajā sūdzībā apstrīdēto tiesību normu, kamēr šī norma ir spēkā esoša;
Latvijas tiesību sistēma neparedz, ka kāda iestāde vai persona ir likumu piemērošanas tulks, vai nosaka, kādā veidā piemērojams likums, vai ar šāda veida Skaidrojumu piemērošanu rada juridiskas sekas.
Diemžēl IUB ar savu rīcību piešķir Spriedumam pat atpakaļvērstu spēku- skat. IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 21.11.2011. lēmumu Nr.4-1.2/11-360. Lietā par neatbilstošu atzīts pat pasūtītāja 07.10.2011. (!) atbilstoši PIeL normām pieņemtais lēmums. IUB lēmums gan ir pilns ar pretrunām, jo konstatēts, ka ...iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka iesniedzēja iebildumi par iepirkuma komisijas rīcību atzīstami par nepamatotiem, bet: iesniegums...ir daļēji pamatots. Tālāk: ...iepirkuma komisijas rīcībā uz lēmuma par līguma slēgšanas piešķiršanas tiesību brīdi nav konstatējami pārkāpumi, bet nolēmumu daļā uzdots novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus.
Skaidrojuma argumentācijas pamats ir fakts, ka apstrīdētā norma ir pretrunā ar ES tiesību normām. Jā, Satversmes tiesa to tiešām ir konstatējusi, un savas kompetences ietvaros situāciju atrisinājusi- skat. Spriedumu. Nezin kādēļ IUB centies šo lietu sakārtot pa savam. Šis nav ne vienīgais, ne pēdējais gadījums, kad LV tiesību norma neatbilst ES regulējumam, piem., tāda ir PIeL 20. panta otrajā daļā ietvertā tiesību norma, pēc analoģijas tad vienkārši uzskatām, ka to nepiemērosim.
Protams, šis jautājums 1. martā vai ātrāk zaudēs aktualitāti, taču pašlaik, pārstāvot pasūtītāju, nav iespēju ietekmēt šo IUB rīcību ar tiesiskiem līdzekļiem- IUB ir augstāka iestāde APL izpratnē. |
|
| dipl.iur. Santa Melngaile, 09.02.2012. 16:46 |
| Piekrītu, Arje, balstoties uz personīgo pieredzi. Mainīt varbūt varētu kaut ko tad, ja Satversmes tiesa uzliktu IUB par pienākumu sadarboties ar VID un pēc tam Darbadevēju konfederācijai sadarboties ar VID, |
|
|
|
