| Jurismi |
| Bieži dzirdēts apgalvojums, ka mīlestība ir slimība, jo tai vajadzīgs gultas režīms. Taču ārsti apgalvo, ka tā nav nekāda slimība. Tā kā tās laikā tiek patērēta enerģija, mīlestība ir darbs. Bet kas gan tas par darbu, ka galvenais agregāts stāv dīkā prāto enerģētiķi. Tātad, mīlestība ir process. Juristi jautā, kā gan mīlestība var būt process, ja abas puses ir apmierinātas? Tā ir māksla. Mākslas kritiķi iebilst, sakot, ka tā nevar būt māksla, jo nav skatītāju. Tā ir zinātne. Taču te iebilst profesors, - kāda gan tā var būt zinātne, ja to var pirmā kursa students, bet nevar profesors?! |
|
| Reģistrētiem lietotājiem |
|
| Sadaļas |
|
|
|
| Mūs atbalsta |
 |
|
 |
Juridiskās domas forums
| Temats |
| Cesijas līgumiskā pamata grozīšana |
| Rūdolfs Spots, 25.11.2011. 20:27 |
Savu jautājumu es vēlos pasniegt ar vienkāršota piemēra palīdzību. Starp A un B 29. decembrī ir noslēgts līgums, kurā ir paredzēts līgumsods, gadījumam, ja B pirms termiņa līgumu izbeidz.
B 1. janvārī pirms termiņa izbeidz līgumu.
A rodas prasījuma tiesība par līgumsodu 10 Ls apmērā piedziņu no B.
5. janvārī A cedē līgumsoda prasījuma tiesību Cesionāram, par ko cesionārs paziņo B 10. janvārī.
20. janvārī B samaksā līgumsoda summu Cesionāram.
22. janvārī starp A un B tiek noslēgta vienošanās grozīt līguma noteikumus, samazinot līgumsoda apmēru uz 5 ls.
Kāds ir tiesiskais pamats, lai B atgūtu 5 latus un pret kuru A vai Cesionāru prasība par 5 ls atmaksu ir jāvērš? jeb kuram ir pienākums atmaksāt B 5 ls? Termiņi šajā piemērā nevar būt par pamatu jebkādai situācijas interpretēšanai. |
|
|
|
| Rūdolfs Spots, 25.11.2011. 20:34 |
| Šobrīd mans viedoklis ir, ka prasība par 5 ls atmaksu ceļama pret Cesionāru, jo saskaņā ar CL 1800 pantu uz cesionāru pāriet prasījuma tiesība, bet ne pati līgumiskā attiecība. Grozot līgumisko attiecību, automātiski mainās arī prasījuma tiesība. Tātad... Cesionārs vairs nevar tiesiski pamatot savu prasību 10 ls apmērā, bet gan tikai 5 ls apmērā. CL 2369 panta otrā daļa dod pamatu šai prasība no cesionāra. Attiecīgi A un Ceisonārs savas attiecības risina CL 1810. pantā noteiktajā kārtība, kas principā B neuztrauc. |
|
| dipl.iur. Ingus Mats, 26.11.2011. 16:36 |
| Nē, cesuonāru vairs nesaistīs jaunā vienošanās, tā kā cesijas noslēgšanas brīdī tāda nepastāvēja. Visas turpmākās darīšanas A un B risina savā starpā ....nepinot tur cesionāru. Turklāt Civillikuma 1800.pants runā par prasījuma tiesību nodošanu, bet ne visu līgumisko attiecību. Savukārt jaunā vienošanās ir jāuzskata kā izmaiņas līgumiskajās attiecībās. Ja tagad iznāk, ka B ir gala rezultātā pārmaksājis, viņam vienalga nav pamata tajā vainot cesionāru, kā vienīgi A, ar kuru ir spēkā jaunā noruna. Un šeit termiņiem tiešām nebūs nozīmes. |
|
|
|
| Andris Valainis, 29.11.2011. 09:31 |
Manuprāt, te jāizvērte, vai drīkst cedēt līgumsoda prasījumu(blakusprasījumu) atsevišķi no pamatprasības. (ja pareizi sapratu jautājuma būtību)
|
|
| Rūdolfs Spots, 29.11.2011. 11:07 |
Šajā piemērā A cedē pamatprasījumu un blakusprasījums kopā. Piemēram 12 Ls. 2 ls pamatprasība un 10 Ls līgumsods. A un B vienojās par līgumsoda apmēra samaziāšanu. 2 Ls B nomaksāja reizē ar 10 Ls. par 2 ls strīda nebija.
|
|
| dipl.iur. Ingus Mats, 29.11.2011. 12:05 |
| No abām pusēm izpildītu prasījumu vairs nevar ne atsaukt, ne grozīt. Tāpēc jebkurš mēģinājums to izmainīt tiks uzskatīts kā līgumisko attiecību grozīšana, par ko cesionāram ir nospļauties, tā kā viņš pārņem vienīgi prasījuma tiesības, un nevis līgumiskās attiecības. Punkts! |
|
|
|
