| Jurismi |
| Tiesas sēdes pārtraukumā advokāts saka savam padotajam:
- Es jau esmu izsmēlis visus argumentus, nezinu, ko es vēl
varētu izdarīt jūsu labā
- Bet ja jūs visu uzņemtos uz sevi? |
|
| Reģistrētiem lietotājiem |
|
| Sadaļas |
|
|
|
| Mūs atbalsta |
 |
|
 |
Juridiskās domas forums
| Temats |
| Dalībnieka izstāšanās no SIA |
| Andris Valainis, 20.07.2012. 09:41 |
Labdien, kolēģi!
Vai Jūsu praksē bija gadījies sekojošs jautājums:
SIA dalībnieks vēlas izstāties no sabiedrības sakarā ar to, ka SIA dalībnieku vairākums un valde nevālas sadarboties nevienā jautājumā un, izmantojot vairākumu dalībnieku sapulcēs, bloķē visus dalībnieka ierosinājumus un jautājumus. Šim dalībniekam piederošo kapitāldaļu nominālvērtība ir daudz mazāka, nekā to daļu tirgus vērtība, jo SIA ir reāli strādājoš uzņēmums ar zināmu kapitālu un pamatlīdzekļu apjomu, kuru vērtība ir lielāka, nekā dalībniekam piederošo kapitāldaļu vērtība.
Vai eksistē kāds tiesiskais mehānisms, kā dalībnieks var saņemt no sabiedrības materiālās vērtības no sabiedrības (naudu, mantu) atbilstoši kapitāldaļu proporcijai sabiedrībā un izstāties no sabiedrības? |
|
|
|
| dipl.iur. Iveta Nestere, 24.07.2012. 11:20 |
Dalībniekus saista līgumattiecības( dibināšanas līgums)līgumslēdzējpuses nav nolemtas būt kopā uz mūžīgiem laikiem, ja kāda no pusēm vairs nevēlas būt šādās tiesiskajās attiecībās, tai ir visas tiesības no tām izstāties.
Šajā gadījumā, lai raksta pieteikumu Valdei par daļu pārdošanu un tad valde noinformēs visus dalībniekus par piedāvājumu atpirkt daļas, daļu cena, tā jau ir nosakāma pēc paša vēlmēm, LR Komerclikuma 188.pants 1.daļa, daļas nominālvērtība piemēram, 1 lats, dalībnieks ņemot vērā sabiedrības vērtību nosaka, ka viņš daļu pārdod par 100 latiem.
Ja pārējie būs ieinteresēti, tad noslēdz līgumu par daļu pirkšanu, paraksta daļu atsavinātājs un daļu ieguvējs, ievēl jaunu valdes locekli un uz LR UR reģistrēt izmaiņas.
Ja reiz uzņēmums tik labs, tad pārējie dalībnieki būs laimīgi iegūt sev papildus daļas, tikai cena jānosaka, tāda, kas varētu viņus ieinteresēt ne par lielu, ne par zemu.
|
|
|
|
|
|
| Atvars Aniņš, 25.07.2012. 14:19 |
| vēl var mēģināt paspēlēties ar kapitāla palielināšanu. |
|
| nutastur nutastur, 17.11.2012. 17:45 |
Kapitāla daļas nominālvērtība ir tikai skaitlis, ko iegūst, dalot pamatkapitālu ar daļu skaitu, un tas parasti nesakrīt ar kapitāla tirgus vērtību, kuru veido dažādi faktori sabiedrības pašreizējais finansiālais stāvoklis, nākotnes peļņas izredzes, u. c.
SIA atbildību kapitāla daļas, tāpat kā nekustamais īpašums, ir kļuvušas par ekonomiski nozīmīgiem civiltiesiskās apgrozības priekšmetiem.
Kapitāla daļu atsavināšana regulēta Komerclikuma 188. un 189. pantā.
KoL 188. p. 1. daļā minētais ļauj dalībniekam brīvi atsavināt sev piederošu daļu, patstāvīgi nosakot tās vērtību. Savukārt, ja dalībnieks vēlas dāvināt, mainīt vai savādāk atsavināt daļu (izņemot pārdošanu), tad dalībniekam būs jāsaņem pārējo dalībnieku izteikta piekrišana.
Ja dalībnieks vēlas savu daļu atsavināt to pārdodot (noslēdzot pirkuma līgumu), tad pārējiem SIA dalībniekiem atbilstoši KoL 189. pantam ir pirmpirkuma tiesības.
Nav mazums tādu gadījumu, kad SIA dalībnieks vēlas savas daļas pārdot konkrētai personai, kas nav sabiedrības dalībnieks. Tad šis dalībnieks nosaka nesamērīgi augstu cenu savām daļām, tādējādi atbaidot pārējos sabiedrības dalībniekus izmantot savas pirmpirkuma tiesības.
Šajā gadījumā, ja ir konstatējams dalībnieka mērķis atturēt pārējos dalībniekus izmantot savas pirmpirkuma tiesības. Šāds darījums atbilstoši CL 1415. un 1592. pantam būtu atzīstams par spēkā neesošu, ievērojot, ka tas ir pretējs labiem tikumiem un vērsts uz likumā, konkrēti KoL 189. pantā, paredzēto pirmpirkuma tiesību apiešanu. Prasības tiesības šajā gadījumā atzīstamas jebkuram pirmpirkumtiesīgajam SIA dalībniekam. Vairāk par daļu pirmpirkuma tiesībām lasīt Dr.iur. A. Lošmaņa rakstā Sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu atsavinājums kas publicēts žurnāla JV 2009.g 7. aprīļa numurā.
Jāatzīst, ka atšķirībā no civltiesiskās sabiedrības un personālsabiedrībām Civillikums un Komerclikums, neregulē dalībnieka izstāšanās tiesības no kapirālsabiedrībām.
Nav noslēpums, ka liela daļa Komerclikuma normas ir pārņemtas no Vācijas Tirdzniecības kodeksa, tāpēc šos jautājumus iespējams risināt, balstoties uz Vācijas tiesu praksi un doktrīnas atziņām.
Balstoties uz šīm atziņām Jums, kā dalībnieks varat izstāties no sabiedrības, ja par iemeslu bijusi ilgstoša nespēja realizēt dalībnieka tiesības.Pamatojoties uz to, jūs varat pretendēt uz atlīdzību, kuras apmērs ir nosakāms pēc tirgus vērtības.
Kādas ir izstāšanās sekas:
Tiesības uz atlīdzību rodas, tiklīdz dalībnieka gribas izteikums ir sabiedrības rīcībā; parādnieks ir sabiedrība
Izmaksājot atlīdzību, jāievēro kapitāla neaizskaramības un saglabātības princips: atlīdzība izmaksājama vienīgi no tās sabiedrības mantas, kura nekalpo pamatkapitāla segšanai (skat. arī KCL 182. panta trešo daļu); sabiedrībai jāveic pasākumi, lai šis mantas apmērs palielinātos (palielinot pamatkapitālu, pārdodot daļas)
jebkurā gadījumā dalībniekam būtu saglabājamas prasījuma tiesības uz neizmaksāto atlīdzības daļu un tās var realizēt, ja finanšu pārskatos konstatējams brīvs pašu kapitāls
Pašreizējais tiesiskais regulējums (dalībniekam rakstveidā atsakoties no daļas) vispār negarantē dalībniekam jebkādu atlīdzību
Paradoksālā kārtā atlīdzību saņem dalībnieks, kuru izslēdz no sabiedrības saskaņā ar KCL 195. pantu (4/5 no daļu pārdošanas cenas, skat. KCL 156.pantu)
KCL konceptuāli vispār jautājums par atlīdzības apmēru (skat. augstāk, likvidācijas vērtība (?) pamatkapitāla palielināšanas apmērā vai daļas atpērkot reorganizācijas gadījumā)
Izstājoties no sabiedrības, daļas pāriet sabiedrībai (skat. KCL 192. panta pirmās daļas 3. punktu)
Komentārs tapis balstoties uz Dr.iur. Aivara Lošmaņa publikācijām.
Vēlos piebilst, ka šo komentāru ir rakstījis LU JF students, kurš ir izkritis Komerctiesību eksāmentā, tāpēc nepaļaujieties uz šā komentāra saturu...
NUTASTUR
|
|
|
|
