Latvijas Juristu biedr�ba - Juridiskais forums - Probl�ma: Nepast�v normat�vie akti, kas noteiktu darbinieku r�c�bas k�rt�bu �autuv�s, kad notiek treni�u nodarb�bas ar �aujamiero�iem.

Jurismi

Bie�i dzird�ts apgalvojums, ka m�lest�ba ir slim�ba, jo tai vajadz�gs gultas re��ms. Ta�u �rsti apgalvo, ka t� nav nek�da slim�ba. T� k� t�s laik� tiek pat�r�ta ener�ija, m�lest�ba ir darbs. Bet kas gan tas par darbu, ka galvenais agreg�ts st�v d�k� � pr�to ener��ti�i. T�tad, m�lest�ba ir process. Juristi jaut�, k� gan m�lest�ba var b�t process, ja abas puses ir apmierin�tas? T� ir m�ksla. M�kslas kriti�i iebilst, sakot, ka t� nevar b�t m�ksla, jo nav skat�t�ju. T� ir zin�tne. Ta�u te iebilst profesors, - k�da gan t� var b�t zin�tne, ja to var pirm� kursa students, bet nevar profesors?!

Re�istr�tiem lietot�jiem

E-pasta adrese:

Parole:

Neesi re�istr�ts?

Sada�as

Aktualit�tes Forums Katalogs Juristi Mekl�t personu R�ki Sludin�jumi Presei Par LJB

M�s atbalsta

Probl�ma: Nepast�v normat�vie akti, kas noteiktu darbinieku r�c�bas k�rt�bu �autuv�s, kad notiek treni�u nodarb�bas ar �aujamiero�iem.(2) dipl.iur. Rihards Bunka
Raksts las�ts 9078 reizes. Sada�a Inform�cija

Aizsardz�bas ministrij�, v�sturisku apst�k�u iespaid� ir izveidota normat�v� b�ze, uz kuras pamata, katr� atsevi�� gad�jum� milit�rpersona pielieto �aujamieroci vai citu bru�ojumu. �im nol�kam past�v Nacion�lo bru�oto sp�ku iero�u reglaments. �aj� reglament�, ir prec�zi atrun�tas visas komandas un milit�rpersonu r�c�ba, kura seko p�c konkr�tu komandu sa�em�anas. Ar� katras konkr�tas komandas saturs un izpildes k�rt�ba, detaliz�ti at�ifr�ta. Tie�i t�, ir ar� ar milit�rpersonu treni�iem �autuv�s. Tikm�r Iek�lietu iest�d�s, apm�c�bu laik� vienota iero�u pielieto�anas b�ze nepast�v.

�aujamiero�u pielieto�anas k�rt�bu nosaka nozaru likumi. Robe�sardzes likums nosaka robe�sargu ties�bas pielietot �aujamieroci, likums �Par policiju� nosaka pielieto�anas ties�bas policijas person�lam. Tom�r, �ie likumi nosaka vien�gi t�du r�c�bu ar �aujamieroci, kad vi�� ir piln�b� sagatavots �au�anai, un iero�a n�s�t�js piln�b� p�rvalda t� pielieto�anu. Kop� 1993.gada l�dz 2009.gada 9.febru�rim, ir saglab�jies �Iek�lietu iest��u iek��j� dienesta reglaments�. Min�tais reglaments atrun�ja atsevi��us gad�jumus, kuri ir saist�ti ar �aujamiero�u �lieto�anu�. To nedr�kst saukt par pielieto�anu, jo pielieto�anas j�dzienu izsme�o�i apraksta likuma �Par policiju� 14.pants. Tikm�r Iek�lietu iest��u iek��j� dienesta reglament� ir aprakst�ta policijas amatpersonu apglab��anas (b�ru ceremonijas) proced�ra. Proced�ra sev� ietver inform�ciju par person�la skaitu un komand�m, kuras j�iev�ro, izdarot ��vienus no iero�iem apglab��anas laik�. Tom�r ar� Iek�lietu iest��u iek��j� dienesta reglaments neietvera k�rt�bu par komand�m un komandu izpildes k�rt�bu m�c�bu �au�an�. ��s normat�v�s b�zes tr�kums nopietni apdraud iek�lietu iest��u amatpersonas, kuras piedal�s apm�c�bas proces�. Pa�laik daudz�s strukt�rvien�b�s teor�tisk�s un praktisk�s apm�c�bas laik� person�lam tiek piem�rotas da��das normas un darb�bas regul�jums. Ir strukt�rvien�bas, kur apm�c�bas laik� person�lam tiek dotas komandas, un komandu izpilde notiek atbilsto�i PSRS bru�oto sp�ku iero�u reglamenta nosac�jumiem, latviskojot krievu valod� paredz�t�s komandas. Vienlaic�gi, cit�s strukt�rvien�b�s, apm�c�bas laik� nepiln�g� form� tiek piem�rots LR Nacion�lo bru�oto sp�ku Iero�u reglamenta regul�jums. �aj� gad�jum�, Iek�lietu iest��u person�lam palielin�s gad�juma rakstura nelaimes iesp�jam�ba, kura var�tu notikt �au�anas apm�c�bu laik�. J�piemin, ka Latvijas Republik� past�v iest�des un valsts dienesti, kur �oti tr�c�g� st�vokl� ir pat �aujamiero�a tie��s pielieto�anas regul�jums, nerun�jot pat par apm�c�bas k�rt�bu. Starp dienestiem, kuru person�lam ir ties�bas pielietot �aujamiero�us, ir Korupcijas nov�r�anas un apkaro�anas birojs. Dot� gad�jum� KNAB izveides proces�, normat�vais regul�jums attiec�b� uz �aujamiero�iem tika tie�i aizg�ts no nepiln�g� Valsts policijas un Dro��bas policijas regul�juma. �oti sare��ta situ�cija ar normat�vo regul�jumu ir ar� Valsts ie��mumu dienest�. Aizvien papildinot VID ar jaun�m strukt�r�m un pie��irot t�m ties�bas lietot �aujamiero�us, netika izveidots regul�jums person�la apm�c��anai �au�anas nodarb�b�s. Tas attiecas uz VID Finan�u policijas p�rvaldi un Muitas krimin�lp�rvaldi. K� ar� uz cit�m muitas amatperson�m, kur�m j�prot izmantot un pielietot �aujamiero�us. Tieslietu ministrijas normat�vais regul�jums ir �oti savdab�gs. Past�v Tieslietu ministrijas instrukcija par iero�u n�s��anas k�rt�bu Ieslodz�juma vietu p�rvald�. Netiek atrun�ti prokuroru �au�anas apm�c�bu jaut�jumi. Ar� starp Latvijas pa�vald�b�m nav nevienas, kuras saisto�ie noteikumi b�tu noteiku�i komandas un r�c�bu ar iero�iem apm�c�bu laik�. R�c�bu dienesta pild��anas laik� nosaka tas pats likums �Par policiju�. Nav iesp�jams aizg�t ��da veida regul�jumu ar� no �Iero�u aprites likuma�, kur� nosaka civilpersonu ties�bas n�s�t un pielietot �aujamiero�us. Aizg�t nav iesp�jams, jo �is likums t�du regul�jumu neparedz.

Secin�jumi: Nacion�lie bru�otie sp�ki � ir vien�g� valsts strukt�ra, kur� nejau�as r�c�bas iesp�jam�ba ar ieroci ir b�tiski samazin�ta, kas vienlaic�gi noz�m� maz�ka riska iesp�jam�bu sastapties ar nelaimes gad�jumu apm�c�bu laik�.

At��ir�ga regul�juma iespaid�, vai r�c�bas regul�juma tr�kuma d��, var rasties nopietni p�rpratumi un nelaimes gad�jumi, kad vienas iest�des vai dienesta amatpersonas p�riet dienesta pien�kumu pild��anai uz citu dienestu. Uz doto br�di, nelaimes gad�jumu iesp�jam�ba ir sal�dzino�i maza, jo joproj�m saglab�j�s liels darbinieku skaits, kur�m ir milit�ra rakstura pieredze. Turkl�t tr�c�ga regul�juma iespaid�, �au�anas apm�c�bas iest�d�s notiek reti, vai pat visp�r nenotiek.

J�s nevarat pievienot koment�rus! Vispirms re�istr�jieties un/vai ieejiet sist�m�!

Ieteikumi | Bie��k uzdotie jaut�jumi |

Publik�cijas un koment�ri ne vienm�r atbilst Latvijas Juristu biedr�bas viedoklim. Lapas �pa�nieki nenes nek�du atbild�bu par publik�ciju saturu. Par publik�ciju saturu atbild�gs person�gi pats autors. Likumam neatbilsto�as publik�cijas p�c pirm� kompetentu iest��u piepras�juma tiks iz�emtas.