Jurismi
Demokrātija - tas ir tad, kad var runāt ko grib, un dara, ko liek.
Reģistrētiem lietotājiem
E-pasta adrese:
Parole:
Neesi reģistrēts?
Sadaļas
Mūs atbalsta
Līgumu paraugi
Vai Latvijā nepieciešami valsts advokāti?(0)
Raksts lasīts 15004 reizes. Sadaļa Valsts pārvalde
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 7. pants noteic, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības administrācija. Administrācijas funkcijās ietilpst - veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai, kā arī apsaimniekot līdzekļus, kas paredzēti valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai, un valsts kompensācijām cietušajiem.

 
Juridiskās palīdzības administrācija (JPA) ir Tieslietu ministrijas padotības iestāde, kura tika izveidota 2006.gada 1.janvārī saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu (turpmāk — likums). Administrācija apsaimnieko līdzekļus, kas paredzēti valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai un valsts kompensācijām cietušajiem.

2007.gada 1.janvārī apritēs gads, kopš JPA sākusi darbību, un tas būs ne tikai atskaites punkts padarītā vērtēšanā, bet arī gana kritisks brīdis, jo kopš tā brīža JPA saskaņā ar Kriminālprocesa likumu būs jānodrošina valsts apmaksātā aizstāvība kriminālprocesā. Ko tas īsti nozīmē, un ko tas varētu mainīt vidusmēra cilvēka dzīvē? Ja runā tieši par vidusmēra cilvēku — godīgu, likumam paklausīgu pilsoni, viņa dzīvē tiešām nekas būtisks nemainīsies. Līdz brīdim, kamēr viņš, dažādu neizskaidrojamu likteņa iegribu vadīts, pēkšņi attapsies maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusā vai nonāks īpašā situācijā, kas personai liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību... Un ja vēl liktenim labpatiks, ka šādā brīdī būs izmisīgi vajadzīga juridiskā palīdzība, bet advokātu pakalpojumi, kā zināms, maksā gana dārgi... Šķiet, ka tieši tādā situācijā nonācis cilvēks spēs adekvāti novērtēt valsts rūpes par maznodrošināto aizstāvību kriminālprocesā. Bet tas tā — tikai liriska atkāpe situācijas labākai izpratnei...

JPA lemj par juridiskās palīdzības piešķiršanu civillietās, administratīvajās lietās un cietušajiem krimināllietās un norīko advokātu, kurš ar JPA ir noslēdzis līgumu, juridiskās palīdzības sniegšanai konkrētajā lietā. Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu to, cik pamatota un nepieciešama ir juridiskās palīdzības sniegšana aizstāvības nodrošināšanai, izvērtē procesa virzītājs, un aizstāvis personai tiek nodrošināts kriminālprocesa noteiktajā kārtībā. Likumā arī noteikts, ka JPA nenorīko juridiskās palīdzības sniedzēju aizstāvības nodrošināšanai. Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 14.punkts nosaka, ka procesa virzītājam, ja nav iespējas uzaicināt aizstāvi, kurš noslēdzis līgumu ar JPA, izņēmuma kārtā ir tiesības līdz 2007.gada 1.janvārim aizstāvības nodrošināšanai uzaicināt aizstāvi, kuram šāda līguma nav, līdz pie šāda aizstāvības nodrošināšanas mehānisma noslēgtajiem juridiskās palīdzības līgumiem nav nozīmes. JPA nodrošina samaksu advokātam, kurš sniedzis juridisko palīdzību.

Bet pēc 2007.gada 1.janvāra procesa virzītājam (tiesai, policijai u.c.) būs jāinformē JPA, ka tai konkrēta kriminālprocesa ietvaros būs jānodrošina aizstāvis, turklāt tikai un vienīgi tāds, kurš noslēdzis līgumu ar JPA. Pašlaik no JPA sniegtajiem datiem izriet, ka līgumu noslēguši tikai 75 advokāti, lai gan, lai nodrošinātu Kriminālprocesa likuma normu ievērošanu, būtu jānoslēdz līgumi ar vismaz 250 advokātiem. Tātad vēl ir jānoslēdz līgumi ar apmēram 180 advokātiem. Liktos, kas tur sarežģīts? Latvijā ir ap 900 advokātu, tātad tikai ceturtajai daļai būtu jāpiekrīt sadarbībai ar JPA. Bet tas diemžēl nenotiek, jo advokāti nav ieinteresēti šādā sadarbībā un JPA šo situāciju nevar ietekmēt.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) mazo interesi pamato ar zemajām valsts noteiktajām atlīdzības taksēm, kā arī vairākām neskaidrībām, piemēram, ko darīt, ja vienlaikus juridiskā palīdzība nepieciešama gan "personīgajam" klientam, kurš dārgi maksā saskaņā ar noslēgtu vienošanos, gan JPA norīkotajam klientam.

Lai gan līdz šim notikušas vairākas diskusijas, tomēr joprojām nav skaidrs praktiskais aizstāvja piesaistīšanas mehānisms, kā arī jautājums par tiesību normu kolīzijām saistībā ar valsts nodrošināto aizstāvību kriminālprocesā. Diskusiju dalībniekiem nav izdevies nonākt pie vienotas izpratnes šajos jautājumos, it īpaši, ja runā par JPA lomu valsts apmaksātās aizstāvības nodrošināšanā. Daudzi advokāti uzskata, ka nebija ne vainas līdzšinējai kārtībai, kad aizstāvības organizēšanu bija uzņēmušies procesa virzītāji kopā ar LZAP. Tomēr jāsaprot, ka pēdējā laikā strauji palielinājies juristu, to skaitā advokātu skaits un Zvērinātu advokātu kolēģijai vairs nav pa spēkam un pa kabatai veikt administratīvo darbu, it īpaši tādēļ, ka līdz šim šis pienākums veikts, izmantojot tikai savus līdzekļus.

Iznāk, ka nevalstiskai organizācijai par saviem līdzekļiem jārūpējas par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu. LZAP pārstāvji jau agrāk norādījuši — ja valsts piešķirtu attiecīgu finansējumu un palīdzētu ar telpu nodrošinājumu, LZAP varētu turpināt koordinējošo darbu aizstāvības organizēšanā.

LZAP pārstāve Guna Kaminska izteikusies, ka advokatūra nekādā ziņā neatsakās no aizstāvības realizēšanas pienākuma, taču uzskata, ka sistēma jāorganizē racionāli — lai valsts varētu pildīt savas saistības un nodrošināt aizstāvību kriminālprocesā, procesa virzītājiem būtu viegli piesaistīt aizstāvi, savukārt advokāti būtu ieinteresēti piedalīties aizstāvībā.

Vasarā notika interesanta, šīm problēmām veltīta diskusija, kurā izskanēja dažādas idejas. Interesanta šķita Satversmes tiesas tiesneša, viena no Kriminālprocesa likuma autoriem Gunāra Kūtra ideja — izveidot valsts advokāta institūtu. Valsts advokātiem būtu noteikts konkrēts atalgojums, un tādā veidā būtu iespējams advokātus piesaistīt šim sadarbības veidam. Viņš arī minēja, ka, iespējams, daudzi advokāti būtu ieinteresēti pamest savu zvērināta advokāta praksi, lai darbotos valsts advokāta statusā. Vai tiešām tas tā varētu notikt, ka labi apmaksātie advokāti būtu gatavi pamest savu ienesīgo vietu, lai ar pilnu sparu nodotos valsts aizstāvības īstenošanai? Kāda motivācija viņus virzītu? Vai tiešām salīdzinoši zemāks atalgojums būs pietiekami motivējošs šiem labi izglītotajiem, pieredzes bagātajiem juristiem? Bet varbūt ir nepieciešama ciešāka sadarbība ar brīvo juridisko profesiju pārstāvjiem un efektīvs koordinācijas mehānisms, aizstāvības nodrošināšanai piesaistot zvērinātu advokātu pēc statusa, nevis uz līguma pamata?

Patlaban nav vienotas pozīcijas par optimālāko aizstāvības nodrošināšanas mehānismu un ir pieņemts lēmums saglabāt uz vēl vienu gadu līdz šim izveidoto kārtību — sadarbību starp procesa virzītāju un zvērinātu advokātu aizstāvības nodrošināšanā, kur JPA nepiedalās advokāta norīkošanā, bet veic apmaksu par sniegto juridisko palīdzību. Grozījumi Kriminālprocesa likumā, ar kuriem tiek pagarināts Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 14.punktā noteiktais termiņš, 19.decembrī vēl atradās Saeimā 2.lasījumā.

Jūs nevarat pievienot komentārus! Vispirms reģistrējieties un/vai ieejiet sistēmā!
»» Ieteikumi »» Biežāk uzdotie jautājumi »»
Publikācijas un komentāri ne vienmēr atbilst Latvijas Juristu biedrības viedoklim. Lapas īpašnieki nenes nekādu atbildību par publikāciju saturu. Par publikāciju saturu atbildīgs personīgi pats autors. Likumam neatbilstošas publikācijas pēc pirmā kompetentu iestāžu pieprasījuma tiks izņemtas.
Top.LV
Latvijas Reitingi